Download Printable PDF of Yoga Sutra – Level 1 – Chapter 1
Download mp3 of Yoga Sutra – Level 1 – Chapter 1
(right click or option key + click to download)
Download Printable PDF of Yoga Sutra – Level 1 – Chapter 1
Download mp3 of Yoga Sutra – Level 1 – Chapter 1
(right click or option key + click to download)
Introduction | अथ पातञ्जल-योग-सूत्राणि। atha pātañjala-yoga-sūtrāṇi। |
प्रथमः समाधि-पादः। prathamaḥ samādhi-pādaḥ। |
|
Sutra 1 | अथ योग-अनुशासनम्। atha yoga-anuśāsanam। |
2 | योगः चित्त-वृत्ति-निरोधः। yogaḥ citta-vṛtti-nirodhaḥ। |
3 | तदा द्रष्टुः स्वरूपे अवस्थानम्। tadā draṣṭuḥ svarūpe avasthānam। |
4 | वृत्ति-सारूप्यम् इतरत्र। vṛtti-sārūpyam itaratra। |
5 | वृत्तयः पञ्चतय्यः क्लिष्ट-अक्लिष्टाः। vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭa-akliṣṭāḥ। |
6 | प्रमाण-विपर्यय-विकल्प-निद्रा-स्मृतयः। pramāṇa-viparyaya-vikalpa-nidrā-smṛtayaḥ। |
7 | प्रत्यक्ष-अनुमान-आगमाः प्रमाणानि। pratyakṣa-anumāna-āgamāḥ pramāṇāni। |
8 | विपर्ययः मिथ्या-ज्ञानम् अतद्रूप-प्रतिष्ठम्। viparyayaḥ mithyā-jñānam atadrūpa-pratiṣṭham। |
9 | शब्द-ज्ञान-अनुपाती वस्तु-शून्यः विकल्पः। śabda-jñāna-anupātī vastu-śūnyaḥ vikalpaḥ। |
10 | अभाव-प्रत्यय-आलम्बना वृत्तिः निद्रा। abhāva-pratyaya-ālambanā vṛttiḥ nidrā। |
11 | अनुभूत-विषय-असम्प्रमोषः स्मृतिः। anubhūta-viṣaya-asampramoṣaḥ smṛtiḥ। |
12 | अभ्यास-वैराग्याभ्यां तत् निरोधः। abhyāsa-vairāgyābhyāṃ tat nirodhaḥ। |
13 | तत्र स्थितौ यत्नः अभ्यासः। tatra sthitau yatnaḥ abhyāsaḥ। |
14 | सः तु दीर्घ-काल-नैरन्तर्य-सत्कार-आसेवितः दृढ-भूमिः। saḥ tu dīrgha-kāla-nairantarya-satkāra-āsevitaḥ dṛḍha-bhūmiḥ। |
15 | दृष्ट-आनुश्रविक-विषय-वितृष्णस्य वशीकार-सञ्ज्ञा वैराग्यम्। dṛṣṭa-ānuśravika-viṣaya-vitṛṣṇasya vaśīkāra-sañjñā vairāgyam। |
16 | तत् परं पुरुष-ख्यातेः गुण-वैतृष्ण्यम्। tat paraṃ puruṣa-khyāteḥ guṇa-vaitṛṣṇyam। |
17 | वितर्क-विचार-आनन्द-अस्मिता-रूप-अनुगमात् सम्प्रज्ञातः। vitarka-vicāra-ānanda-asmitā-rūpa-anugamāt samprajñātaḥ। |
18 | विराम-प्रत्यय-अभ्यास-पूर्वः संस्कार-शेषः अन्यः। virāma-pratyaya-abhyāsa-pūrvaḥ saṃskāra-śeṣaḥ anyaḥ। |
19 | भव-प्रत्ययः विदेह-प्रकृति-लयानाम्। bhava-pratyayaḥ videha-prakṛti-layānām। |
20 | श्रद्धा-वीर्य-स्मृति-समाधि-प्रज्ञा-पूर्वकः इतरेषाम्। śraddhā-vīrya-smṛti-samādhi-prajñā-pūrvakaḥ itareṣām। |
21 | तीव्र-संवेगानाम् आसन्नः। tīvra-saṃvegānām āsannaḥ। |
22 | मृदु-मध्य-अधिमात्रत्वात् ततः अपि विशेषः। mṛdu-madhya-adhimātratvāt tataḥ api viśeṣaḥ। |
23 | ईश्वर-प्रणिधानात् वा। īśvara-praṇidhānāt vā। |
24 | क्लेश-कर्म-विपाक-आशयैः अपरामृष्टः पुरुष-विशेषः ईश्वरः। kleśa-karma-vipāka-āśayaiḥ aparāmṛṣṭaḥ puruṣa-viśeṣaḥ īśvaraḥ। |
25 | तत्र निरतिशयं सर्वज्ञ-बीजम्। tatra niratiśayaṃ sarvajña-bījam। |
26 | सः पूर्वेषाम् अपि गुरुः कालेन-अनवच्छेदात्। saḥ pūrveṣām api guruḥ kālena-anavacchedāt। |
27 | तस्य वाचकः प्रणवः। tasya vācakaḥ praṇavaḥ। |
28 | तत् जपः तत् अर्थ-भावनम्। tat japaḥ tat artha-bhāvanam। |
29 | ततः प्रत्यक् चेतन-अधिगमः अपि अन्तराय-अभावः च। tataḥ pratyak cetana-adhigamaḥ api antarāya-abhāvaḥ ca। |
30 | व्याधि-स्त्यान-संशय-प्रमाद-आलस्य-अविरति-भ्रान्ति-दर्शन-अलब्ध-भूमिकत्व-अनवस्थितत्वानि vyādhi-styāna-saṃśaya-pramāda-ālasya-avirati-bhrānti-darśana-alabdha-bhūmikatva-anavasthitatvāni |
31 | चित्त-विक्षेपाः ते अन्तरायाः। citta-vikṣepāḥ te antarāyāḥ। |
32 | दुःख-दौर्मनस्य-अङ्गमेजयत्व-श्वास-प्रश्वासाः विक्षेप-सहभुवः। duḥkha-daurmanasya-aṅgamejayatva-śvāsa-praśvāsāḥ vikṣepa-sahabhuvaḥ। |
33 | तत् प्रतिषेध-अर्थम्-एक-तत्त्व-अभ्यासः। tat pratiṣedha-artham-eka-tattva-abhyāsaḥ। |
34 | मैत्री-करुणा-मुदित-उपेक्षाणां सुख-दुःख-पुण्य-अपुण्य-विषयाणां भावनातः चित्त-प्रसादनम्। maitrī-karuṇā-mudita-upekṣāṇāṃ sukha-duḥkha-puṇya-apuṇya-viṣayāṇāṃ bhāvanātaḥ citta-prasādanam। |
35 | प्रच्छर्दन-विधारणाभ्यां वा प्राणस्य। pracchardana-vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya। |
36 | विषयवती वा प्रवृत्तिः उत्पन्ना मनसः स्थिति-निबन्धिनी। viṣayavatī vā pravṛttiḥ utpannā manasaḥ sthiti-nibandhinī। |
37 | विशोका वा ज्योतिष्मती। viśokā vā jyotiṣmatī। |
38 | वीत-राग-विषयं वा चित्तम्। vīta-rāga-viṣayaṃ vā cittam। |
39 | स्वप्न-निद्रा-ज्ञान-आलम्बनं वा। svapna-nidrā-jñāna-ālambanaṃ vā। |
40 | यथा-अभिमत-ध्यानात् वा। yathā-abhimata-dhyānāt vā। |
41 | परमाणु-परम-महत्त्व-अन्तः अस्य वशीकारः। paramāṇu-parama-mahattva-antaḥ asya vaśīkāraḥ। |
42 | क्षीण-वृत्तेः अभिजातस्य इव मणेः ग्रहीतृ-ग्रहण-ग्राह्येषु तत् स्थ तत् अञ्जनता समापत्तिः। kṣīṇa-vṛtteḥ abhijātasya iva maṇeḥ grahītṛ-grahaṇa-grāhyeṣu tat stha tat añjanatā samāpattiḥ। |
43 | शब्द-अर्थ-ज्ञान-विकल्पैः सङ्कीर्णा सवितर्का समापत्तिः। śabda-artha-jñāna-vikalpaiḥ saṅkīrṇā savitarkā samāpattiḥ। |
44 | स्मृति-परिशुद्धौ स्वरूप-शून्या इव अर्थमात्र-निर्भासा निर्वितर्का। smṛti-pariśuddhau svarūpa-śūnyā iva arthamātra-nirbhāsā nirvitarkā। |
45 | एतया एव सविचारा निर्विचारा च सूक्ष्म-विषया व्याख्याता। etayā eva savicārā nirvicārā ca sūkṣma-viṣayā vyākhyātā। |
46 | सूक्ष्म-विषयत्वं च अलिङ्ग-पर्यवसानम्। sūkṣma-viṣayatvaṃ ca aliṅga-paryavasānam। |
47 |
ता एव सवीजः समाधिः। tā eva savījaḥ samādhiḥ। |
48 |
निर्विचार-वैशारद्ये अध्यात्म-प्रसादः। nirvicāra-vaiśāradye adhyātma-prasādaḥ। |
49 |
ऋतम्भरा तत्र प्रज्ञा। ṛtambharā tatra prajñā। |
50 |
श्रुत-अनुमान-प्रज्ञाभ्याम् अन्य-विषया विशेष-अर्थत्वात्। śruta-anumāna-prajñābhyām anya-viṣayā viśeṣa-arthatvāt। |
51 |
तत् जः संस्कारः अन्य-संस्कार-प्रतिबन्धी। tat jaḥ saṃskāraḥ anya-saṃskāra-pratibandhī। |
52 |
तस्य अपि निरोधे सर्व-निरोधात् निर्बीजः समाधिः। tasya api nirodhe sarva-nirodhāt nirbījaḥ samādhiḥ। |
Closing |
इति पतञ्जलि-विरचिते योग-सूत्रे प्रथमः समाधि-पादः। iti patañjali-viracite yoga-sūtre prathamaḥ samādhi-pādaḥ। |
Introduction |
अथ द्वितीयः पादः। atha dvitīyaḥ pādaḥ। |
साधन-पादः। sādhana-pādaḥ। |
|
Sutra 1 | तपः-स्व-अध्याय-ईश्वर-प्रणिधानानि क्रिया-योगः। tapaḥ-sva-adhyāya-īśvara-praṇidhānāni kriyā-yogaḥ। |
2 | समाधि-भावना-अर्थः क्लेश-तनू-करण-अर्थः च। samādhi-bhāvanā-arthaḥ kleśa-tanū-karaṇa-arthaḥ ca। |
3 | अविद्या-अस्मिता-राग-द्वेष-अभिनिवेशाः क्लेशाः। avidyā-asmitā-rāga-dveṣa-abhiniveśāḥ kleśāḥ। |
4 | अविद्या क्षेत्रम् उत्तरेषां प्रसुप्त-तनु-विच्छिन्न-उदाराणाम्। avidyā kṣetram uttareṣāṃ prasupta-tanu-vicchinna-udārāṇām। |
5 | अनित्य-अशुचि-दुःख-अनात्मसु नित्य-शुचि-सुख-आत्म-ख्यातिः अविद्या। anitya-aśuci-duḥkha-anātmasu nitya-śuci-sukha-ātma-khyātiḥ avidyā। |
6 | दृक् दर्शन-शक्त्योः एक-आत्मता-इव-अस्मिता। dṛk darśana-śaktyoḥ eka-ātmatā-iva-asmitā। |
7 | सुख-अनुशयी रागः। sukha-anuśayī rāgaḥ। |
8 | दुःख-अनुशयी द्वेषः। duḥkha-anuśayī dveṣaḥ। |
9 | स्व-रस-वाही विदुषः अपि तथा आरूढः अभिनिवेशः। sva-rasa-vāhī viduṣaḥ api tathā ārūḍhaḥ abhiniveśaḥ। |
10 | ते प्रतिप्रसव-हेयाः सूक्ष्माः। te pratiprasava-heyāḥ sūkṣmāḥ। |
11 | ध्यान-हेयाः तत् वृत्तयः। dhyāna-heyāḥ tat vṛttayaḥ। |
12 | क्लेश-मूलः कर्म-आशयः दृष्ट-अदृष्ट-जन्म-वेदनीयः। kleśa-mūlaḥ karma-āśayaḥ dṛṣṭa-adṛṣṭa-janma-vedanīyaḥ। |
13 | सति मूले तत् विपाकः जाति-आयुः-भोगाः। sati mūle tat vipākaḥ jāti-āyuḥ-bhogāḥ। |
14 | ते ह्लाद-परिताप-फलाः पुण्य-अपुण्य-हेतुत्वात्। te hlāda-paritāpa-phalāḥ puṇya-apuṇya-hetutvāt। |
15 | परिणाम-ताप-संस्कार-दुःखैः गुण-वृत्ति-विरोधात् च दुःखम् एव सर्वं विवेकिनः। pariṇāma-tāpa-saṃskāra-duḥkhaiḥ guṇa-vṛtti-virodhāt ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ। |
16 | हेयं दुःखम् अनागतम्। heyaṃ duḥkham anāgatam। |
17 | द्रष्टृ-दृश्ययोः संयोगः हेय-हेतुः। draṣṭṛ-dṛśyayoḥ saṃyogaḥ heya-hetuḥ। |
18 | प्रकाश-क्रिया-स्थिति-शीलं भूत-इन्द्रिय-आत्मकं भोग-अपवर्ग-अर्थं दृश्यम्। prakāśa-kriyā-sthiti-śīlaṃ bhūta-indriya-ātmakaṃ bhoga-apavarga-arthaṃ dṛśyam। |
19 | विशेष-अविशेष-लिङ्ग-मात्र-अलिङ्गानि गुण-पर्वाणि। viśeṣa-aviśeṣa-liṅga-mātra-aliṅgāni guṇa-parvāṇi। |
20 | द्रष्टा दृशि-मात्रः शुद्धः अपि प्रत्यय-अनुपश्यः। draṣṭā dṛśi-mātraḥ śuddhaḥ api pratyaya-anupaśyaḥ। |
21 | तत् अर्थः एव दृश्यस्य आत्मा। tat arthaḥ eva dṛśyasya ātmā। |
22 | कृत-अर्थं प्रति नष्टम् अपि अनष्टं तत् अन्य-साधारणत्वात्। kṛta-arthaṃ prati naṣṭam api anaṣṭaṃ tat anya-sādhāraṇatvāt। |
23 | स्व-स्वामि-शक्त्योः स्वरूप-उपलब्धि-हेतुः संयोगः। sva-svāmi-śaktyoḥ svarūpa-upalabdhi-hetuḥ saṃyogaḥ। |
24 | तस्य हेतुः अविद्या। tasya hetuḥ avidyā। |
25 | तत्-अभावात् संयोग-अभावः हानं तत्-दृशेः कैवल्यम्। tat-abhāvāt saṃyoga-abhāvaḥ hānaṃ tat-dṛśeḥ kaivalyam। |
26 | विवेक-ख्यातिः अविप्लवा हान-उपायः। viveka-khyātiḥ aviplavā hāna-upāyaḥ। |
27 | तस्य सप्तधा प्रान्त-भूमिः प्रज्ञा। tasya saptadhā prānta-bhūmiḥ prajñā। |
28 | योग-अङ्ग-अनुष्ठानात् अशुद्धि-क्षये ज्ञान-दीप्तिः आविवेक-ख्यातेः। yoga-aṅga-anuṣṭhānāt aśuddhi-kṣaye jñāna-dīptiḥ āviveka-khyāteḥ। |
29 | यम-नियम आसन-प्राण-आयाम-प्रत्याहार-धारणा-ध्यान-समाधयः अष्टौ अङ्गानि। yama-niyama āsana-prāṇa-āyāma-pratyāhāra-dhāraṇā-dhyāna-samādhayaḥ aṣṭau aṅgāni। |
30 | अहिंसा-सत्य-अस्तेय-ब्रह्मचर्य-अपरिग्रहाः यमाः। ahiṃsā-satya-asteya-brahmacarya-aparigrahāḥ yamāḥ। |
31 | जाति-देश-काल-समय-अनवच्छिन्नाः सार्वभौमाः महाव्रतम्। jāti-deśa-kāla-samaya-anavacchinnāḥ sārvabhaumāḥ mahāvratam। |
32 | शौच-सन्तोष-तपः-स्व-अध्याय-ईश्वर-प्रणिधानानि नियमाः। śauca-santoṣa-tapaḥ-sva-adhyāya-īśvara-praṇidhānāni niyamāḥ। |
33 | वितर्क-बाधने प्रतिपक्ष-भावनम्। vitarka-bādhane pratipakṣa-bhāvanam। |
34 | वितर्काः हिंसादयः कृत-कारित-अनुमोदिताः लोभ-क्रोध-मोह-पूर्वकाः मृदु-मध्य-अधिमात्राः दुःख-अज्ञान-अनन्त-फलाः इति प्रतिपक्ष-भावनम्। vitarkāḥ hiṃsādayaḥ kṛta-kārita-anumoditāḥ lobha-krodha-moha-pūrvakāḥ mṛdu-madhya-adhimātrāḥ duḥkha-ajñāna-ananta-phalāḥ iti pratipakṣa-bhāvanam। |
35 | अहिंसा-प्रतिष्ठायां तत्-सन्निधौ वैर-त्यागः। ahiṃsā-pratiṣṭhāyāṃ tat-sannidhau vaira-tyāgaḥ। |
36 | सत्य-प्रतिष्ठायां क्रिया-फल-आश्रयत्वम्। satya-pratiṣṭhāyāṃ kriyā-phala-āśrayatvam। |
37 | अस्तेय-प्रतिष्ठायां सर्व-रत्न-उपस्थानम्। asteya-pratiṣṭhāyāṃ sarva-ratna-upasthānam। |
38 | ब्रह्मचर्य-प्रतिष्ठायां वीर्य-लाभः। brahmacarya-pratiṣṭhāyāṃ vīrya-lābhaḥ। |
39 | अपरिग्रह-स्थैर्ये जन्म-कथन्ता-सम्बोधः। aparigraha-sthairye janma-kathantā-sambodhaḥ। |
40 | शौचात् स्वाङ्ग-जुगुप्सा परैः असंसर्गः। śaucāt svāṅga-jugupsā paraiḥ asaṃsargaḥ। |
41 | सत्त्व-शुद्धि-सौमनस्य एकाग्र्य-इन्द्रिय-जय-आत्म-दर्शन-योग्यत्वानि च। sattva-śuddhi-saumanasya ekāgrya-indriya-jaya-ātma-darśana-yogyatvāni ca। |
42 | सन्तोषात् अनुत्तम-सुख-लाभः। santoṣāt anuttama-sukha-lābhaḥ। |
43 | काय-इन्द्रिय-सिद्धिः अशुद्धि-क्षयात् तपसः। kāya-indriya-siddhiḥ aśuddhi-kṣayāt tapasaḥ। |
44 | स्व-अध्यायात् इष्ट-देवता-सम्प्रयोगः। sva-adhyāyāt iṣṭa-devatā-samprayogaḥ। |
45 | समाधि-सिद्धिः ईश्वर-प्रणिधानात्। samādhi-siddhiḥ īśvara-praṇidhānāt। |
46 | स्थिर-सुखम् आसनम्। sthira-sukham āsanam। |
47 |
प्रयत्न-शैथिल्य-अनन्त-समापत्तिभ्याम्। prayatna-śaithilya-ananta-samāpattibhyām। |
48 |
ततः द्वन्द्व-अनभिघातः। tataḥ dvandva-anabhighātaḥ। |
49 |
तस्मिन् सति श्वास-प्रश्वासयोः गति-विच्छेदः प्राण-आयामः। tasmin sati śvāsa-praśvāsayoḥ gati-vicchedaḥ prāṇa-āyāmaḥ। |
50 |
स: तु बाह्य-आभ्यन्तर-स्तम्भ-वृत्तिः देश-काल-सङ्ख्याभिः परिदृष्टः दीर्घ-सूक्ष्मः। saḥ tu bāhya-ābhyantara-stambha-vṛttiḥ deśa-kāla-saṅkhyābhiḥ paridṛṣṭaḥ dīrgha-sūkṣmaḥ। |
51 |
बाह्य-आभ्यन्तर-विषय-आक्षेपी चतुर्थः। bāhya-ābhyantara-viṣaya-ākṣepī caturthaḥ। |
52 |
ततः क्षीयते प्रकाश-आवरणम्। tataḥ kṣīyate prakāśa-āvaraṇam। |
53 |
धारणासु च योग्यता मनसः। dhāraṇāsu ca yogyatā manasaḥ। |
54 |
स्व-विषय-असम्प्रयोगे चित्त-स्वरूप-अनुकारः इव इन्द्रियाणां प्रत्याहारः। sva-viṣaya-asamprayoge citta-svarūpa-anukāraḥ iva indriyāṇāṃ pratyāhāraḥ। |
55 |
ततः परमा वश्यता इन्द्रियाणाम्। tataḥ paramā vaśyatā indriyāṇām। |
इति पतञ्जलि-विरचिते योग-सूत्रे द्वितीयः साधन-पादः। iti patañjali-viracite yoga-sūtre dvitīyaḥ sādhana-pādaḥ। |
Introduction | अथ तृतीयः पादः atha tṛtīyaḥ pādaḥ। |
विभूति-पादः। vibhūti-pādaḥ। |
|
Sutra 1 | देश-बन्धः चित्तस्य धारणा। deśa-bandhaḥ cittasya dhāraṇā। |
2 | तत्र प्रत्यय-एकतानता ध्यानम्। tatra pratyaya-ekatānatā dhyānam। |
3 | तत् एव अर्थ-मात्र-निर्भासं स्वरूप-शून्यम् इव समाधिः। tat eva artha-mātra-nirbhāsaṃ svarūpa-śūnyam iva samādhiḥ। |
4 | त्रयम् एकत्र संयमः। trayam ekatra saṃyamaḥ। |
5 | तत्-जयात् प्रज्ञा-लोकः। tat-jayāt prajñā-lokaḥ। |
6 | तस्य भूमिषु विनियोगः। tasya bhūmiṣu viniyogaḥ। |
7 | त्रयम् अन्तरङ्गं पूर्वेभ्यः। trayam antaraṅgaṃ pūrvebhyaḥ। |
8 | तत् अपि बहिरङ्गं निर्बीजस्य। tat api bahiraṅgaṃ nirbījasya। |
9 | व्युत्थान-निरोध-संस्कारयोः अभिभव-प्रादुर्भावौ निरोध-क्षण-चित्त-अन्वयः निरोध-परिणामः। vyutthāna-nirodha-saṃskārayoḥ abhibhava-prādurbhāvau nirodha-kṣaṇa-citta-anvayaḥ nirodha-pariṇāmaḥ। |
10 | तस्य प्रशान्त-वाहिता संस्कारात्। tasya praśānta-vāhitā saṃskārāt। |
11 | सर्व-अर्थता-एकाग्रतयोः क्षय-उदयौ चित्तस्य समाधि-परिणामः। sarva-arthatā-ekāgratayoḥ kṣaya-udayau cittasya samādhi-pariṇāmaḥ। |
12 | ततः पुनः शान्त-उदितौ तुल्य-प्रत्ययौ चित्तस्य एकाग्रता-परिणामः। tataḥ punaḥ śānta-uditau tulya-pratyayau cittasya ekāgratā-pariṇāmaḥ। |
13 | एतेन भूत-इन्द्रियेषु धर्म-लक्षणा-अवस्था-परिणामाः व्याख्याताः। etena bhūta-indriyeṣu dharma-lakṣaṇā-avasthā-pariṇāmāḥ vyākhyātāḥ। |
14 | शान्त-उदित-अव्यपदेश्य-धर्म-अनुपाती धर्मी। śānta-udita-avyapadeśya-dharma-anupātī dharmī। |
15 | क्रम-अन्यत्वं परिणामा-अन्यत्वे हेतुः। krama-anyatvaṃ pariṇāmā-anyatve hetuḥ। |
16 | परिणाम-त्रय-संयमात् अतीत-अनागत-ज्ञानम्। pariṇāma-traya-saṃyamāt atīta-anāgata-jñānam। |
17 | शब्द-अर्थ-प्रत्ययानाम् इतर-इतर-अध्यासात् सङ्करः तत्-प्रविभाग-संयमात् सर्व-भूत-रुत-ज्ञानम्। śabda-artha-pratyayānām itara-itara-adhyāsāt saṅkaraḥ tat-pravibhāga-saṃyamāt sarva-bhūta-ruta-jñānam। |
18 | संस्कार-साक्षात्-करणात् पूर्व-जाति-ज्ञानम्। saṃskāra-sākṣāt-karaṇāt pūrva-jāti-jñānam। |
19 | प्रत्ययस्य पर-चित्त-ज्ञानम्। pratyayasya para-citta-jñānam। |
20 | न च तत्-सालम्बनं तस्य अविषयी-भूतत्वात्। na ca tat-sālambanaṃ tasya aviṣayī-bhūtatvāt। |
21 | काय-रूप-संयमात् तत्-ग्राह्य-शक्ति-स्तम्भे चक्षुः-प्रकाश-असम्प्रयोगे अन्तर्धानम्। kāya-rūpa-saṃyamāt tat-grāhya-śakti-stambhe cakṣuḥ-prakāśa-asamprayoge antardhānam। |
22 | सोपक्रमं निरुपक्रमं च कर्म तत्-संयमात् अपरान्त-ज्ञानम् अरिष्टेभ्यः वा। sopakramaṃ nirupakramaṃ ca karma tat-saṃyamāt aparānta-jñānam ariṣṭebhyaḥ vā। |
23 | मैत्री आदिषु बलानि। maitrī ādiṣu balāni। |
24 | बलेषु हस्ति-बल-अादीनि। baleṣu hasti-bala-aādīni। |
25 | प्रवृत्ति-आलोक-न्यासात् सूक्ष्म-व्यवहित-विप्रकृष्ट-ज्ञानम्। pravṛtti-āloka-nyāsāt sūkṣma-vyavahita-viprakṛṣṭa-jñānam। |
26 | भुवन-ज्ञानं सूर्ये संयमात्। bhuvana-jñānaṃ sūrye saṃyamāt। |
27 | चन्द्रे तारा-व्यूह-ज्ञानम्। candre tārā-vyūha-jñānam। |
28 | ध्रुवे तत्-गति-ज्ञानम्। dhruve tat-gati-jñānam। |
29 | नाभि-चक्रे काय-व्यूह-ज्ञानम्। nābhi-cakre kāya-vyūha-jñānam। |
30 | कण्ठ-कूपे क्षुत्-पिपासा-निवृत्तिः। kaṇṭha-kūpe kṣut-pipāsā-nivṛttiḥ। |
31 | कूर्म-नाड्यां स्थैर्यम्। kūrma-nāḍyāṃ sthairyam। |
32 | मूर्ध-ज्योतिषि सिद्ध-दर्शनम्। mūrdha-jyotiṣi siddha-darśanam। |
33 | प्रातिभात् वा सर्वम्। prātibhāt vā sarvam। |
34 | हृदये चित्त-संवित्। hṛdaye citta-saṃvit। |
35 | सत्त्व-पुरुषयोः अत्यन्त-असङ्कीर्णयोः प्रत्यय-अविशेषः भोगः पर-अर्थत्वात् स्व-अर्थ-संयमात् पुरुष-ज्ञानम्। sattva-puruṣayoḥ atyanta-asaṅkīrṇayoḥ pratyaya-aviśeṣaḥ bhogaḥ para-arthatvāt sva-artha-saṃyamāt puruṣa-jñānam। |
36 | ततः प्रातिभ-श्रावण-वेदन-आदर्श-आस्वाद-वार्ताः जायन्ते। tataḥ prātibha-śrāvaṇa-vedana-ādarśa-āsvāda-vārtāḥ jāyante। |
37 | ते समाधौ उपसर्गाः व्युत्थाने सिद्धयः। te samādhau upasargāḥ vyutthāne siddhayaḥ। |
38 | बन्ध-कारण-शैथिल्यात् प्रचार-संवेदनात् च चित्तस्य पर-शरीर-आवेशः। bandha-kāraṇa-śaithilyāt pracāra-saṃvedanāt ca cittasya para-śarīra-āveśaḥ। |
39 | उदान-जयात् जल-पङ्क-कण्टक-अादिषु असङ्गः उत्क्रान्तिः च। udāna-jayāt jala-paṅka-kaṇṭaka-aādiṣu asaṅgaḥ utkrāntiḥ ca। |
40 | समान-जयात् ज्वलनम्। samāna-jayāt jvalanam। |
41 | श्रोत्र-आकाशयोः सम्बन्ध-संयमात् दिव्यं श्रोत्रम्। śrotra-ākāśayoḥ sambandha-saṃyamāt divyaṃ śrotram। |
42 | काय-आकाशयोः सम्बन्ध-संयमात् लघु-तूल-समापत्तेः च आकाश-गमनम्। kāya-ākāśayoḥ sambandha-saṃyamāt laghu-tūla-samāpatteḥ ca ākāśa-gamanam। |
43 | बहिः अकल्पिता वृत्तिः महा-विदेहाः ततः प्रकाश-आवरण-क्षयः। bahiḥ akalpitā vṛttiḥ mahā-videhāḥ tataḥ prakāśa-āvaraṇa-kṣayaḥ। |
44 | स्थूल-स्वरूप-सूक्ष्म-अन्वय-अर्थवत्त्व-संयमात् भूत जयः। sthūla-svarūpa-sūkṣma-anvaya-arthavattva-saṃyamāt bhūta jayaḥ। |
45 | ततः अणिमा-अादि-प्रादुर्भावः काय-सम्पत्-तत़-धर्म-अनभिघातः च। tataḥ aṇimā-aādi-prādurbhāvaḥ kāya-sampat-tata़-dharma-anabhighātaḥ ca। |
46 | रूप-लावण्य-बल-वज्र-संहननत्वानि काय-सम्पत्। rūpa-lāvaṇya-bala-vajra-saṃhananatvāni kāya-sampat। |
47 | ग्रहण-स्वरूप-अस्मिता-अन्वय-अर्थवत्त्व-संयमात् इन्द्रिय-जयः। grahaṇa-svarūpa-asmitā-anvaya-arthavattva-saṃyamāt indriya-jayaḥ। |
48 | ततः मनोजवित्वं विकरण-भावः प्रधान-जयः च। tataḥ manojavitvaṃ vikaraṇa-bhāvaḥ pradhāna-jayaḥ ca। |
49 | सत्त्व-पुरुष-अन्यता-ख्याति-मात्रस्य सर्व-भाव-अधिष्ठातृत्वं सर्व-ज्ञातृत्वं च। sattva-puruṣa-anyatā-khyāti-mātrasya sarva-bhāva-adhiṣṭhātṛtvaṃ sarva-jñātṛtvaṃ ca। |
50 | तत्-वैराग्यात् अपि दोष-बीज-क्षये कैवल्यम्। tat-vairāgyāt api doṣa-bīja-kṣaye kaivalyam। |
51 | स्थानि-उपनिमन्त्रणे सङ्ग-स्मय-अकरणं पुनः अनिष्ट-प्रसङ्गात्। sthāni-upanimantraṇe saṅga-smaya-akaraṇaṃ punaḥ aniṣṭa-prasaṅgāt। |
52 | क्षण-तत्-क्रमयोः संयमात् विवेकजं ज्ञानम्। kṣaṇa-tat-kramayoḥ saṃyamāt vivekajaṃ jñānam। |
53 | जाति-लक्षण-देशैः अन्यता-अनवच्छेदात् तुल्ययोः ततः प्रतिपत्तिः। jāti-lakṣaṇa-deśaiḥ anyatā-anavacchedāt tulyayoḥ tataḥ pratipattiḥ। |
54 | तारकं सर्व-विषयं सर्वथा-विषयम् अक्रमं च इति विवेकजं ज्ञानम्। tārakaṃ sarva-viṣayaṃ sarvathā-viṣayam akramaṃ ca iti vivekajaṃ jñānam। |
55 | सत्त्व-पुरुषयोः शुद्धि-साम्ये कैवल्यम् इति। sattva-puruṣayoḥ śuddhi-sāmye kaivalyam iti। |
Closing | इति पतञ्जलि-विरचिते योग-सूत्रे तृतीयः विभूति-पादः। iti patañjali-viracite yoga-sūtre tṛtīyaḥ vibhūti-pādaḥ। |
Introduction |
चतुर्थः पादः। caturthaḥ pādaḥ। |
कैवल्य-पादः। kaivalya-pādaḥ। |
|
Sutra 1 | जन्म-ओषधि-मन्त्र-तपः समाधिजाः सिद्धयः। janma-oṣadhi-mantra-tapaḥ samādhijāḥ siddhayaḥ। |
2 | जाति-अन्तर-परिणामः प्रकृति-आपूरात्। jāti-antara-pariṇāmaḥ prakṛti-āpūrāt। |
3 | निमित्तम् अप्रयोजकं प्रकृतीनां वरण-भेदः तु ततः क्षेत्रिकवत्। nimittam aprayojakaṃ prakṛtīnāṃ varaṇa-bhedaḥ tu tataḥ kṣetrikavat। |
4 | निर्माण-चित्त-अन्यस्मिता-मात्रात्। nirmāṇa-citta-anyasmitā-mātrāt। |
5 | प्रवृत्ति-भेदे प्रयोजकं चित्तम् एकम् अनेकेषाम्। pravṛtti-bhede prayojakaṃ cittam ekam anekeṣām। |
6 | तत्र ध्यानजम् अनाशयम्। tatra dhyānajam anāśayam। |
7 | कर्म-अशुक्ल-अकृष्णं योगिनः त्रिविधम् इतरेषाम्। karma-aśukla-akṛṣṇaṃ yoginaḥ trividham itareṣām। |
8 | ततः तत्-विपाक-अनुगुणानाम् एव अभिव्यक्तिः वासनानाम्। tataḥ tat-vipāka-anuguṇānām eva abhivyaktiḥ vāsanānām। |
9 | जाति-देश-काल-व्यवहितानाम् अपि आनन्तर्यं स्मृति-संस्कारयोः एक-रूपत्वात्। jāti-deśa-kāla-vyavahitānām api ānantaryaṃ smṛti-saṃskārayoḥ eka-rūpatvāt। |
10 | तासाम् अनादित्वं च आशिषः नित्यत्वात्। tāsām anāditvaṃ ca āśiṣaḥ nityatvāt। |
11 | हेतु-फल-आश्रय-आलम्बनैः सङ्गृहीतत्वात् एषाम् अभावे तत्-अभावः। hetu-phala-āśraya-ālambanaiḥ saṅgṛhītatvāt eṣām abhāve tat-abhāvaḥ। |
12 | अतीत-अनागतं स्वरूपतः अस्ति-अध्व-भेदात् धर्माणाम्। atīta-anāgataṃ svarūpataḥ asti-adhva-bhedāt dharmāṇām। |
13 | ते व्यक्त-सूक्ष्माः गुण-आत्मानः। te vyakta-sūkṣmāḥ guṇa-ātmānaḥ। |
14 | परिणाम-एकत्वात् वस्तु-तत्त्वम्। pariṇāma-ekatvāt vastu-tattvam। |
15 | वस्तु-साम्ये चित्त-भेदात् तयोः विभक्तः पन्थाः। vastu-sāmye citta-bhedāt tayoḥ vibhaktaḥ panthāḥ। |
16 | न च एक-चित्त-तन्त्रं वस्तु तत् अप्रमाणकं तदा किं स्यात्। na ca eka-citta-tantraṃ vastu tat apramāṇakaṃ tadā kiṃ syāt। |
17 | तत् उपराग-अपेक्षित्वात् चित्तस्य वस्तु ज्ञात-अज्ञातम्। tat uparāga-apekṣitvāt cittasya vastu jñāta-ajñātam। |
18 | सदा ज्ञाताः चित्त-वृत्तयः तत्-प्रभोः पुरुषस्य अपरिणामित्वात्। sadā jñātāḥ citta-vṛttayaḥ tat-prabhoḥ puruṣasya apariṇāmitvāt। |
19 | न तत्-स्व-आभासं दृश्यत्वात्। na tat-sva-ābhāsaṃ dṛśyatvāt। |
20 | एक-समये च उभय-अनवधारणम्। eka-samaye ca ubhaya-anavadhāraṇam। |
21 | चित्त-अन्तर-दृश्ये बुद्धि-बुद्धेः अतिप्रसङ्गः स्मृति-सङ्करः च। citta-antara-dṛśye buddhi-buddheḥ atiprasaṅgaḥ smṛti-saṅkaraḥ ca। |
22 | चितेः अप्रतिसङ्क्रमायाः तत्-आकार-आपत्तौ स्व-बुद्धि-संवेदनम्। citeḥ apratisaṅkramāyāḥ tat-ākāra-āpattau sva-buddhi-saṃvedanam। |
23 | द्रष्टृ-दृश्य-उपरक्तं चित्तं सर्व-अर्थम्। draṣṭṛ-dṛśya-uparaktaṃ cittaṃ sarva-artham। |
24 | तत् असङ्ख्येय-वासनाभिः चित्रम् अपि पर-अर्थं संहति-अकारित्वात्। tat asaṅkhyeya-vāsanābhiḥ citram api para-arthaṃ saṃhati-akāritvāt। |
25 | विशेष-दर्शिनः आत्म-भाव-भावना-विनिवृत्तिः। viśeṣa-darśinaḥ ātma-bhāva-bhāvanā-vinivṛttiḥ। |
26 | तदा विवेक-निम्नं कैवल्य-प्राक्-भारं चित्तम्। tadā viveka-nimnaṃ kaivalya-prāk-bhāraṃ cittam। |
27 | तत्-छिद्रेषु प्रत्यय-अन्तराणि संस्कारेभ्यः। tat-chidreṣu pratyaya-antarāṇi saṃskārebhyaḥ। |
28 | हानम् एषां क्लेशवत् उक्तम्। hānam eṣāṃ kleśavat uktam। |
29 | प्रसङ्ख्याने अपि अकुसीदस्य सर्वथा विवेक-ख्यातेः धर्म-मेघः समाधिः। prasaṅkhyāne api akusīdasya sarvathā viveka-khyāteḥ dharma-meghaḥ samādhiḥ। |
30 | ततः क्लेश-कर्म-निवृत्तिः। tataḥ kleśa-karma-nivṛttiḥ। |
31 | तदा सर्व-आवरणम् अलापेतस्य ज्ञानस्य अानन्त्यात् ज्ञेयम् अल्पम्। tadā sarva-āvaraṇam alāpetasya jñānasya aānantyāt jñeyam alpam। |
32 | ततः कृत-अर्थानां परिणाम-क्रम-समाप्तिः गुणानाम्। tataḥ kṛta-arthānāṃ pariṇāma-krama-samāptiḥ guṇānām। |
33 | क्षण-प्रतियोगी परिणाम-अपर-अन्त-निर्ग्राह्यः क्रमः। kṣaṇa-pratiyogī pariṇāma-apara-anta-nirgrāhyaḥ kramaḥ। |
34 | पुरुष-अर्थ-शून्यानां गुणानां प्रतिप्रसवः कैवल्यं स्वरूप-प्रतिष्ठा वा चिति-शक्तिः इति। puruṣa-artha-śūnyānāṃ guṇānāṃ pratiprasavaḥ kaivalyaṃ svarūpa-pratiṣṭhā vā citi-śaktiḥ iti। |
Closing | इति पतञ्जलि-विरचिते योग-सूत्रे चतुर्थः कैवल्य-पादः। iti patañjali-viracite yoga-sūtre caturthaḥ kaivalya-pādaḥ। |
इति श्री पातञ्जल-योग-सूत्राणि। iti śrī pātañjala-yoga-sūtrāṇi। |